21

..kad izgāju laukā,es aizvilku Annu uz jūrmalu,un tieši,kā es gribēju,bija negaiss..skaists virpuļmākonis,drīzāk virpuļmākoņi,jo vēlāk bija vairāki..kad viņš uznāca,sacēlās nenormāls vējš,bija tāda sajūta,ka mēs tūlīt aizlidosim..bet tas bija iespaidīgi,jā..vienīgi nebija ne lietus,ne zibens,ne pērkons..tad gājām uz centru,pasēdējām,parunājām,un izdomājām,ka gribam iet mājās...ejot,skatījos debesīs,un visi melnie mākoņi nāc uz manas mājās pusi..tikku līdz maximai,kļuva diezgan bailīgi,jo virs mana rajona,bija gan pērkons,gan zibens..ieskrēju maximā,gāju cauri viņai,un tad ārā..izgāju,un sāku sekot vienai tantītei (:D) un arī sāka līt..kautkur netālu iespēra zibens,un uzreiz skaļi ducināja pērkons...baisi..jau biju aizgājusi līdz topiņam,kad sāka nenormāli gāzt,un es protams izliju..sāku skriet mājās,jo vieta,kur zibeņoja,jau bija pavisam tuvu..atnācu mājās,pilnība izmirkusi..uzreiz pārģērbos,notīrīju izlijušās acis,dzēru tēju,un cerēju,ka brālis ies kautkur prom..un viņš arī aizgāja..tad es piesēdos pie datora,pie kura es joprojām sēžu,paēdu garšīgas vakariņas,sāku skatīties jaunumus,čatot ar jaukiem cilvēkiem,saņēmu bildes,kuras pēc tam pārtaisīju,un dažas arī ielikšu te,jautāju jautājumus,un jā...tā arī es šo vakaru pavadīju...

tā izskatījas virpuļmākonis,dzīve,protams,bija daudz labāk un iespaidīgāk,kā arī bildē,ir tikai kāda viena ceturtā daļa no tā visa virpuļmākonīša.


šeit,mani pūta prom..diezgan grūti bija nostāvēt,likās,ka tūlīt uzlidošu gaisā.


un šī bilde,pirms visa tā..un jā,man bija slapja dirsiņa,jo bija viens jauks vilnītis,kurš mani apšļāca.